Jau sen gribu organziēti nodarboties ar vingrošanu/sportu. Man vienalga, kā to padarīšanu sauktu, galvenais, lai kaulus izstaipa. Es jūtos stīva un šķība. Daudzi vingrinājumu zureiz nogurdina vai sagāda'grūtības to izpildē. Man tas nepatīk. Nemaz nerunājot, par ilgstoši pavadīto laiku pie datora un sekas uz muguru...

vaŗdu skaot, nu jau būs gads, kopš apsveru iespēju doties uz kādu sporta klubu. Domāju par aierobiku. un tā tas arī palika - domu līmenī.

Un šodien aizgāju uz vietējo FitnesCentru. tikai painteresēties, kas viņiem ir un cik maksā. Rezultātā iešu šodien vakarā uz trenažieriem. Man kaut kā šī joma nebija interesējusi, nedomāju, ka gribētu staipīties savā nodabā uz visādiem agregātiem. Godīgi sakot, manuprāt, man pietrūktu pacietības tādai nodarbei. Gribēju kaut ko kolektīvi organizētu. No otras puses, man iekļauties kolektīvos ar nepatīk. Man neintereē visādas sarunas un pļāpas (pietiek jau piespiedu komunikācija laipnības vaŗdā, kad Lauru vedu uz ndoarbībām. tad stunda jākomunicē ar citām māmiņām aiz nodarbību durvīm. Es esmu veiksmīgi iesākusi ņemt līdzi grāmatu lasīšanai. )

Tā kā tie trenažieri varbūt nav nemaz tik slikts variants, katrā ziņā ieinteresējos. Pirmajā reizē treneris sastādīs man programmu (tad jau redzēs kādam nolūkam un ko tur man pateiks) un vismaz 1mēnesi viena programma esot efektīva, pēc tam vajagot pamainīt. Tātad: vismaz mēnesi man vajadzētu noturēties 2x nedēļā apmeklēt to centru. Veselības un labsajūtas dēļ jau nebūs grūti. bet ja tie trenažieri man šķitīs garlaicīgi....