Mēs devāmies uz Dižmāras gadatirgu.


Saskaitījām vismaz 3 televīzijas komandas. Dabūjām 2 balonus un nopirkām Riņķa Evijas ziedi! Tas ir vērtīgākais ieguvums manā skatījumā, jo veikaliņš, kur to varēja iegādāties Talsos, ir ciet nu jau pāris mēnešus un mūsu iepriekšējā smēre biegusies. Lauras vērtīgākais Dižmāras tigus apmeklējums viennozīmigi ir lāča Vinnija Pūka satikšana. Diemžēl es nolažoju ar foto asumu un vispār bildi kā tādu, bet 1Ls par to samaksāju!




Cilvēku daudz, bet ne tik daudz, kā pērn. Pērn arī tirgotāju būdiņu bija daudz, duadz vairāk. Šogad, lēšu, to ir teju uz pusi mazāk.













Satikām rudu ar tās rotām un brāļa kokgriezēja talantu. Ar kaut ko pārcentos bildēdama un labākajām foto aizmirsu gaismas intensitāti pieregulēt.



Laura tika arī pie savas kārotās cukurvates. Es tās ēdienbudkas nemaz nebūtu apstaigājusi, bet ļaužu pūlī kādai meitenei viņa bija pamanījusi cukurvati un tad nu mums izmisīgi nācās to meklēt. Rokas pēc tam bija pilnībā lipīgas.



Darbojās arī maiņas placis. Par velti ņem, kas vajadzīgs - sākot no drēbēm, grāmtām un beidzot ar ievārījumiem. Šī ideja nu jau izplatās visā Latvijā, bet sākums bija pie mums, Talsos. Šī gada agrā pavasarī!







Saulīte smuki sildīja, brīžam pat cepināja, bet debesīs vilkaš draudīgi mākoņi. Tumši. Skaisti kontrastēja ar zilajām debesīm un saules apspīdētajiem māju jumtiem.



Laicīgi tināmies mājās, jo šodien plānots vēl pie omes uz vārda dienu braukt. Atpakaļceļā skaistu krāsu gammmu un noskaņu uz jumta deva 2 strādnieki.





Un 2 minūtes vēlāk mūs pārsteidza lietus. Sākumā skrējām, bet tad palīdām zem nojumes privātā dārzā. Cerēju, ka lielais gāziens ātri pāries, bet lietus nemitējās. Ilgi tur notupējām.