un es jau nemaz te neierakstīju, ka pagājušajā ned. nogalē izmetām vien' maz' līkumiņ pa Abavu. Par testa braucienu to varētu nosaukt. Braucām 2 vietīgajā piepūšamajā laivā trijatā. Doma bija, ka vajadzētu būt labi, bet teorija praksē neapstiprinājās. Man bija ērti, airētājam ar, bet trešajai perosnai braucienu par ērtu varētu nosaukt tikai daļēji.
Pats maršruts (no abavas rumbas līdz Veģu tiltam) tāds garlaicīgs. Upe lēna, lēna. Daudzviet ļoti sekla. Vienviet bija tik tāds straujumiņš. Apkārtne vienveidīga. Ļoti daudz makšķernieku. Plaši izplatītas tādas mazas zilas spārītes. Agrāk tādas nebiju ievērojusi. Nočekojām jauku atpūtas vietu. Interesanti braukt arī zem Sventes dzirnavu trošu trases ceļa. Kamēr mēs pa leju, tikmēr citi pa gaisu lidinās virs mūsu galvām... Simpātiskas arī mazo upju pieteces. Romantiski :)


















Pēc tam atgriezāmies jau ar mašīnu Sventes dzirnavās ar trosi pabraukt. Es nē, pārējie jā. Esmu jau agrāk braukusi un man nepatīk piezemēšanās sajūta, tas trieciens pareizāk sakot. Nav jau nekas liels, bet ir. varbūt atmiņās sajūta palikusi trakākā, kā ir īstenībā. Bet pārbaudīt nepārbaudīju.