Credo – Kad nekas nav palicis tevī
Pa septiņiem vārtiem var ienākt
Var ienākt cilvēkā prieks
Kas zina varbūt brīdis tāds pienāks
Ka tavs prieks būs tev ienaidnieks

Pa septiņiem vārtiem var ienākt
Var ienākt cilvēkā prieks
Kas zina varbūt brīdis tāds pienāks
Ka tavs prieks būs tev ienaidnieks

Tu tam netici, grūti to saprast,
Ka reizēm var būt arī tā:
Kad ar sevi tik ļoti ir aprasts,
Kad tu smejies no itin nekā.

Kad nekā nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis
Tavs prieks, kas tavs ienaidnieks

Tu neesi ne nabags, ne bagāts
Un nezini vai laimīgs, vai nē
Tu smejies, jo tā laikam labāk,
Nekā vaimanāt nelaimē.

Kad nekā nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis
Tavs prieks, kas tavs ienaidnieks

Kad nekā nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis
Tavs prieks, kas tavs ienaidnieks