Jauks rīts :D
sēžu darbā, manu - aiz loga sētā pabrauc garām mašīna, pilna piekabe ar mazām eglītem. Pēc brīža veras televīzijas sānu durvis (kur parasti mēs paši, darbinieki staigājam) un onkulis kā rīta smaids stāv durvīs ar burvīgu eglīti - TAS JUMS un dodas prom. Stavu koridorā ar eglīti un ne uz priekšu ne atpakaļ. Mēģinu atstutēt pret kāpņu margām - apgāžas eglīta. Ievilkt dziļāk telpās ar ta ka grūti, jo mums, kā ienāk telpā, tā durvīm gandrīz uzreiz ir priekšā tāds mazs atzveltnes dīvāniņš. Saigāšanu, it sevišķi ar kameras kājām tas apgrūtina, bet tā kā šī ir mūsu dienesta ieeja un teorētiski ciemiņiem un viesiem še nebūtu jāstaigā (bet patiesībā, bieži, ai, cik bieži nāk tieši pa šejieni, jo te vienmēr kāds ir, nevis direktores galā, kur bieži galvenās durvis ir ciet), tā tas tika atstāts.
Bet eglīte jauka. Man ar mājās vajag. Ārā, pie ārdurvīm, kā reizi ideāla vieta eglīei, kura jāizrotā ar visādiem cepumiem un burkāniem un paštaisītiem rotājumiem. Cik man izdosies īstenot no šīs idejas varēs redzēt šajā nedēļas nogalē, tas ir - rīt, parīt.

;)