laime ar naidu
tu redzēsi, kā krīt zvaigznes pār tavu galvu
tu redzēsi, kā sāpēs tu raudi
tu redzēsi un jutīsi, tu nomirsi un izzudīsi
tu spokosies manā apziņā
es aiziešu
vispirms es nogalināšu
kādu, neizvēloties, pirmo
un tad es pateikšu, ka neesmu skatiena vērta
un tad es iegrimšu tavās acīs un tu nespēsi atrauties
man nevajadzēs kalnu un dunci
man nevajadzēs jautāt ko tu dari
man nebūs vārdu un lūpu
tev nebūs saprāta
zvaigznes ir aukstas. tās nesilda
cilvēki ir dumji, viņi iznīcina savu laimi
es to tagad kājām mīdu
-------------------------
esiet tik saprātīgi un nevienu (vismazāk jau sevi) neasociējiet ar vārdu "Tu" un mani ar vārdu "es"
-------------------------
džreiz vajag ļaut runāt sev.