ā, nu jā. Laikam ar visiem saviem notikumiem, esmu šo to izlaidusi.

Piemēram, pāris nedēļas atpakaļ ļoti aktuāls man bija jautājums, kur dzīvot, kā strādāt, kā Laurai labāk, jo man tika piedāvāta iespēja strādāt Rīgā, milzīgā uzņēmumā ar labu starta algu un visiem citiem foršajiem primabasiem. Kamēr likās - jā, es to gribu - lietas ātri notikās. Tiku i uz pēdējām pārrunām. bet tad nomierinājos un sapratu, ka vispareizāk vismaz gadu ir būt tepat - Talsos. Laurai ierastā vide, darba iespējas arī pēc gada nekur nepazudīs, nesēžu takš mājās rokas klēpī salikusi, lai baidītos, ka nevienam vairs nebūšu vajadzīga darba tirgū :) Un no tās labās alga, parrēķinot, cik nāktos atdot bendzīnam vai auklei, paliktu tik tas pats, kas man sanāk jau tagad, dzīvojot tepat. tā nu atteica man. Pieredze konkrētajam amatam par mazu. Un taisnība tā arī ir. Vispār no sākta gal abrīnījos, ka mani aicināja šim amatam.

Talsos esot arī viss izskatās daudzsološi: laiks ikdienā ir piepildīts, turklāt tā, ka pat diennakts par īsu. Ienākumi ir, ir haltūras. Naudas līdzekļi ir kā jebkad agrāk, turklāt izskatās, ka ir iespēja strādāt sirdij patīkamu darbā jaukā (cerams, ka nekļūdos) kolektīvā ar absolūti elastīgu darba grafiku. Nezinu, cik tur būtu liela samaksa, jo šī darba vieta ir izveidota projekta ietvaros, taču man arī 50Ls, arī 100Ls mēnesī klāt esošajiem ienākumiem, ir kaut kas. Taču, pieļauju,ka runa varētu būt pat par lielāku naudas summu.

Tā kā - viss ir labi. Galvenais, sevi sargāt un pašai būt.