esmu emocionāli un fiziski nogurusi no pārmaiņu straujā tempa. Šķiet, es knapi tieku visam līdz. Man ir bail, ka es sabrukšu un viss.
Esmu nogurusi, ka nav atbalsta.
Un tagad emsu nogurusi arī no tā, ka jālavierē starp mīnām un jāzzmin, kas nāk no sirds un kas - aiz aprēķina.

Ja līdz šim likās, ka viss ir +/- kārtībā pie attiecīgās situācijas, tad šorīt, kad ķermenis atteicās klausīt mani un vnk trīcēja, es sapratu, ka pārslodze ir un ir pamatīga.