Mēs šogad 21. decembra naktī braucām uz Pokaiņiem. Tur nebija neviena, lai gan bijām domājuši, ka gan jau kāds trakais atkulsies. Bērniem likās superīgākais piedzīvojums - naktī, mežā ar lukturīšiem dedzināt brīnumsveces. Man arī bija tā svētku sajūta, tikai miegs šausmīgi nāca - no mūsu mājas līdz tiem Pokaiņiem 3 ar pusi stundu brauciens, un tad pa nakti tikpat atpakaļ, turklāt atpakaļceļā man bija jāsēž pie stūres, jo Artūram atņēma tiesības par to, ka termiņš beidzies (30 Ls sods!!! Maitas!!! Varēja jau nu brīdinājumu izteikt.)
Tā ka mums tai 24. decembrī svētki jau ilgst trešo, ceturto dienu, vairs nav ne tās steidzamības sajūtas, ne ņemšanās. Īstenībā vairs laikam nekad nesvinēšu tieši tai 24., jo, cik vien dzirdu, nomāc cilvēkus tas datums.