Meitēns ir vienkārši foršs :)
Vakar atkal bijām uz Rīgu pie Spuriņa. Šodien vaigi ir kudi labāki! Izrādās, ka tas klepus sīrups visas štelles nojauca pirmajā reizē. Spuriņš jau tad teica, ka saldumi alerģiju gadījumos ir kā katalizatori. Un tie klepus sīrupi taču ir tīrs cukurs! Biedzot ap sirdu mierīgāk. vaidziņi gludi. Līdz pilnīgi veselai ādai vēl tālu, pleķi manāmi, bet viņi ir "mierīgi" un "nelec" acīs.
Vakar bija doma pie reizes apciemot arī Jāņa vecākus, apdāvināt, apsveikt Klintu viņas dzimšansdienā un vārda dienā (vot šito nevienam nenovēlu, dzimšanas dien, vārda diena, ziemassvētki, jaunaisgads - viss kopā). Taču no rīta sanāca baigā steiga, es savilkos, Jānim, pieliekot pēdējos triepienus Santas dāvanai, izdrupa ģipsis, dāvana tātad nelietojama. Jānis ta saka ka brauks,ta nebrauks, beigās neizturēju, notupos virtuves vidū un izkliedzu ārā vnk nesakarīgu kliedzienu. tad izārdījos uz Jāni par viņa darišu-nedarišu-manpofig izgājieniem. savācu bērnu un aizbraucām 2atā uz Rīgu. Un man palika tiešām viegli. Ar to kliedzienu un asarām atviegloju sevi. Baigi labi, žēl ka tas tik ārprātīgi no malas, droši vien, izskatās. Vispār es vienmēr esmu sevī jutusi vēlmi kliegt, nesakarīgi kliegt, visu izkliegt ārā, kad esmu pārgruzījusies. vislabāk, kad neviena nav, lai nav jābremzē un jājūtas neērti. bet palīdz :)
šodien Talsu muzeja balle. palaidu Jāni. Kad uzzināju par balli, baigi gribēju pati iet, bet tagad nemaz tā negribās. Rīt toties man būs tusiņš. Un vakar bijām uz Rīgas sargiem - ta tā. Ir plusi un ir mīnusi. par Svešādo dzīvi kudi labāk. Tāds romantisks gabals.
Ā un vēl - vakar no Rīgas braucot, gandrīz mašīnu nesavaldīju. Apdzenot auto, laikam par strauju stūri sagriezu (ej nu sazini) un mašīnu sāka baigi mētāt no vienas puses uz otru. iekrampējos stūrē abām rokām, bet nevarēju izlīdzināt gaitu. Uz sekundes simtdaļām ļāvu stūrei iet pašai, labāk neaplika. Nesapratu, kas tas par joku bija, bet bija baisi. pa pretējo joslu kā reizi vesela strīpa garām pabrauca, aiz manis un pirms manis mašīnas. Tur nav daudz jādomā, kas notiktu, ja stūri nesavaldītu. Zinu, zinu, nav ko braukt, ja nemāki. un man domāt, es jau tā piesardzīga esmu (kaut gan ir man tieksme uz to ātrumu, ir).