neapmierinātība. joprojām.
man patiesībā tas ir nāvīgi apnicis. un es te nerunāju par attiecībām ar jāni, ģiemeni, bērnu, utt.
es runāju par iekšējo napmierinātību. ar to, kas ir iekšā un kas nāk ārā. to, kā gribētu, bet kā ir. par tiem svešajiem logiem un par to svešo cilvēku domām.
es gribu vnk brīvi plūst un peldēt, bet esmu kaut kādā apakšējajā līmenī saviņķelējusies. un lēnām no astes pūstu. vai?!
tas biškiņš, kas tiek pateikts - Post a comment
phoenix (phoenix) wrote on August 22nd, 2007 at 12:14 pm