Bija vēl viens kaifīgs vakars ar sēdēšanu dārzā, desiņām, šokolādes pīrāgu, vīnu un zigareti, Njā, man zigarete šobrīd simbolizē tādu kā brīvības faktu. Proti, ja es pīpēju, tātad ir kāds cits, kas darbojas ap Lauriņu un es no šīs jomas varu atslēgt prātu, tātad pabūt tikai ar sevi.
Diemžēl man šodien pazvanīja no darba un palūdza, lai novadu Frontpage ievadkursu. Neviena cita neesot. Man tā ir problēma - kur Lauru likt tai laikā? Svešam tak nevar, tur būs tāds skandāls - mamīte aiziet un laura paliek svešā vidē ar svešu tanti. varbūt Jāņamamma palīdzēs, bet uz to vienmēr tak arī neavr paļauties. Tad nu izvirzīju prasību - tā kā atsāku strādāt ar norunu, ka strādāju no mājām, tad lai man maksā 2ls par katru stundu, ko pavadu vadot kursus. lai man ir nauda auklei, ja nu kas. Nezinu, vai piekritīs. Ja nē, tad turpmāk no visiem kursiem arī atsacīšos un punkts. Lai pagaida, kamēr Laurau bērnu dārzā sāks iet. Tad varēšu izbraukāt.
Tā nu tikko pabeidzu pārskatīt kursa programmu un līdīšu gultiņā pie saviem bučmūlīšiem. Lauruks kauko īdēja savā gultiņā un Jānis viņu vienkārši iecēla mūsu gultā. Tā nu abi viņi tagag guļ. Bērns sagriezies gultā šķērsām un uzkrāmējis savas kājas un bez maz arī dibenu jānim uz krūšu kurvja. Jānis šņāc un nleikas neko manām. Mīļumi mani.