Šodien Laurai 9 mēneši. 73cm un 9kg 390g.
Laura ratos sēž. Vakar gājām uz pilsētas otru galu, uz polklīniku. Aizgājām bez problēmām un Laura pat negulēja. Izdarijām, kas jādara. izgājām ārā, saulītē paēdām un aizmigām. Vienīgi mājās nesanāca smuki tikt, bet mēs jau ar smuku līkumu pa pilsētu izmetām, mamma satika visādas tantes, kamēr izklačojas, tikmēr Laura pamodās un vairs negribēja pa ratiem tusēt. Bet tas viss ir ok salīdzinājumā ar to, kā bija (es ceru, ka BIJA). Arī ar piebarojumu viss normalizējas. Nu jau esam pāri nekā cita negribēšanai un smuki viskaut ko ēdam. Dienas režīms arī ir. Un nu jau pat pāris reizes Laura ir pati aizmigusi. Tiesa, ne vakarā, bet, piemēram, no rīta, vai naktī, kad ir piecēlusies.
Vēl smuki saka tete, teta, dede un tamlīdzīgas variācijas. Sanāk arī mam un mama, bet man tas vairāk izklausas pēc vienkārši nejauša virknējuma. Lai gan šodien bebīšskolā Maldiņa teica, ka tas pārāk dikti esot izklausījies pēc apzināti izteikta vārda. Šodien bija mūsu pēdējā vingrošanas reize pie Maldiņs. Vēl jau neā'pojam, taču tm esm tuvu, tuvu un Laura neļaujas vairs visiem vingrojumiem tad, kad vajag, bet tad, kad grib. Līdz ar to zūd jēga tām nodarbībām. Turpinšim iet pirmdienās un attīstošajām nodarbībām. Viņas jau ļoti līdzīgas bij'.
Tātad - rāpot vēl nerāpo, taču lien, šļuc, veļas, sēž, stutējas uz celīšiem, vārdu sakot, viss notiek un man prieks par to :))
tas biškiņš, kas tiek pateikts - Post a comment
phoenix (phoenix) wrote on March 9th, 2007 at 09:59 pm