nu saki vīramātei ka esi liela meitene un ka ar savu meiteni tiksi pati galā.
tas parasti ir jāpasaka, tā mīļi protams, pasaki to. :)

un krūts bērni ir jāsāk piebarot ne ātrāk kā pēc 6 mēneši Laura jau Tev riktīgs krūts bērniņš, gaļu dot pēc 8 mēneši.

svarā viņa Tev ņemas?

uz skoliņu jūs gājāt...!

un kāpēc Tu gribi lai viņa aizmieg pati? viņa taču vēl maza?
cālī runā, ka jāmāca uz podiņa iet, savam stresam sāc mācīt Lauru varbūt arī uz podiņa iet?
un tad raudi, ka viņa nemāk, negrib un nesaprot.

Viņa vēl maza, un ir normāli ka bērniņš grib ciešo kontaktu ar māmiņu, viņai vēl vajag Tavu siltumu, tavu miesas pieskaršanos, izmanto to kamēr vēl var, pēc gadiņa bērniņš paliks patstāvīgāks, un tad ar varu vairs nesamīļosi. :)

Jums viss ir labi.

sāc ar mazumiņu piebarot tos dārzeņus, pamēģini nopirkt kaut ko burciņās, varbūt meitenei tas garšos, vai savāri pati...
maniem bērniem labāk garšoja pašvārītas saknes.

nu padomā, tikai neuzstādi rāmjus, šitā vajag un tagad es dzīšos pēc tā, laužot savas izjūtas un bērna ieradumus, nevajag, midzini pie krūts, piedāvā varbūt tēju pudelītē krūts vietā, paglāsti galviņu, matiņus, vaidziņus, sabučo, padziedi, paglaudi virs deguntiņa pierīti, vai austiņu, mierigi, pavisam mierīgi un līgani... :)

un pati nestreso, Laura to jūt, padziedi sev un Laurai, dziedāšana nomierinas Tevi un uzjautrinās Lauru. :)