visu laiku jau esmu darījusi tā, kā pašai licies vismierīgāk un pareizāk mums abām. Un tagad nev ne ēšanas, ne gulēšanas :D
Bet es jau papildus pārdzīvoju tādēļ, ka tas "nav normāli". Vīramāte ar borē vēl, ka man laura baigi nemierīgā (kaut gan tā manuprāt nemaz nav) esot, ka viņai jāvarot tas un šitas. Labi, ka viņu satieku reti, bet savu artavu viņa ar ir devusi.
Ek, viss jau būtu labi, ja vien kaut kā izdotos Lauriņai iemācīt aizmigt, jo man to izdodas tikai pie krūts un ēst dārzeņus/putriņas. Bet noteikti,ka izdosies. Ar gaišu skatu naķotnē! :)