Kāpēc cilvēki pret saviem ģimenes locekļiem mēdz būt neiecietīgāki un rupjāki? (Pārsvarā)
Jo ir iekšēja pārliecība (tai nemaz nav jabūt apzinātai), ka ģimene viņu vienmēr mīlēs un visu piedos, lai kas arī notiktu (nebrauksim galējībās).

Šī hipotēze atbilst man un vairumam, ko es pazīstu.

Pret saviem paziņām un draugiem, nejauši satiktiem cilvēkiem, izpaužamies kā sevi vairāk kontrolējošas būtnes, piedomājam, ko par mums padomās, kā izturēsies un, galu galā, nekad jau nevar zināt, vai sarunu biedrs kādreiz nebūs vajadzīgs (jebkādā jomā. Kaut vai tīri emocionālā).

Arī šī hipotēze, kas izriet no iepriekšējās, atbilst vairumam cilvēku. Arī man, lai arī esmu gribējusi no tā atbrīvoties un, nu jau jāsaka - sen, uz pāris dienām bija izdevies. Taču ir izņēmumi. Piemēram, mans vīrs. Vismaz viņš tāds gribētu būt, bet kas notiek viņā patiesībā, to zina tikai viņš pats.