Jā, man ar darbā teica: ko tu skrien, ko tu raujies, atpūties, kamēr vari. Pēc tam vairs nekad tā nevarēsi.
Es neklausīju. Un arī nevarēju paklausīt, pat ja būtu gribējusi, jo vajadzēja Lu pēdējo lekciju semestri pabeigt, maximāli prādus nokārtot un vēl nopelnīt, lai varam uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Reāli, arī visa grūtniecība bija viens nebeidzams skrējiens.
bet vienlaga, viss ir paveicams!