No malas tas šķiet briesmīgāk, nekā "esot tajā visā iekšā".
Turklāt daudz kas ir atkarīgs no apkaŗtējo līdzcilvēku palīdzības un atbalsta. Daudz kas atkarīgs no tavas attieksmes.
katrā ziņā laiks skrien tiešām vēja spārniem un grūtības aizmirstas. Man jau paildus ir tā universitātes beigšana, kas uzliek papildus slogu.
Šobrīd tev bērns ir diezgan abstrakta lieta no emociju viedokļa (pat ja tev tā neliekas) un brīdī, kad tas kamoliņš tev būs, visas grūtības šķitīs pārvaramas un prieks, ko gūsi, kad viņš tev muti savilcis smaidā līdz ausīm priecāsies un ar savām roķelēm/kājelēm priekā spirinasies, atsvērs visu.

Patiesībā viss ir atkarīgs no attieksmes. Jā, man ir it kā grūti un tai pašā laikā nav. Katrā ziņā atteikšanās no bērna potenciālo grūtību dēļ, nav tā vērta. itin nemaz.