Pa LTV1 tiešraidē pārraida Latvijas Valsts Prezidentes uzrunu jauajai, 9. saeimai.
Man rodas sajūta, ka viņiem tur ir savs pirmais septembris ar skolas direktori un skolas dažādu klašu skolēniem. Direktore runā un runā, mēģina norādīt uz dažādiem jautājumiem, kuriem skolēniem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, atgādina notikumus no pagātnes, lai būtu no kā ņmet labo vao slikto piemēru, izsaka cerības un vēlmes par nākotni. Direktore grib labu un cenšas morāli sagatvot skolēnus, likt tiem izprast savu nozīmīgo lomu. Bet skolēni, svinīgi saģērbušies, sēž savos solos un cenšas izskatīties ieinteresēti un cieņas pilni, pieklājīgi, darboties griboši un varoši. Godīgi un gudri. Tādi, kādus tos vēlas redzēt Direktore. Un tajā pašā laikā vērotājam no malas nepaslīd garām to nedaudz sagurušās pozas solos un sejas izteiksmes, kas it kā teiktu: "es jau esmu gaa gudrs un es tak zinu, kā man būs būt un darboties kā skolēnam! Liecies nu ātrāk mierā ar to savu runu, lai varam izklīst pa klasēm un atzīmēt savu pirmo septembri!" Un patiešām, varu derēt, ka deputātu frakcijās ir klāti galdi un dzirkstī vai kristālojas dzērieni :)