Zobi nāk brēkdami. Šodien gājām uz bobata nodarbību. Visu ceļu līdz centram (~30min) nācās lauru nest rokās un vienlaicīgi stumt ratus. Līdzko ielieku bērnu ratos, tā kašķis pa gaisu. Arī rokās čīkst un vandās pa muti, bet ir vieglāk. Apcerēju domu uz bobatu nemaz neiet. tāpat nočinks'teism visu laiku un nekāda labuma. Taču - ak tavu brīnumu! Neilgi pirms galamērķa Laura iemiga un visu nodarbību bija izcila mierīga. Pasniedzēja viņu apt izmantoja par modelīti vingrinājumu rādīšanā.
Toties atpakaļceļā atkal izksatījās, ka būs jaņes uz rokām un ta dnu laicīgi iesēju slingā. Šādi nest Lauru un stumt ratus ir daudz vieglāk. Toties kā tie talsinieki skatījās!!! Pa mašīnu logiem un ne tikai :)
Atlūza tagad dūdiņa. TGAn jau drīz ar brēcienu modīsies augšā.