piektdien (15.09) - Latvijas Lauksaimniecības muzejs "Kalēji". Ļoti interesanti un forš vadītājs -gids. Pat pēc darba laika. Brīnišķīga ekspozīcija - istaba ar pavardu, šūpulīti un bērzu slotiņām.Gribētos tur kādreiz pasēdēt un tēju pamalkot ;)
sestdien (16.09) - Brālim dzimšanas dienas dāvana. Grupu koncerts pie JauniešuMājas, tīri jauks pasākums. Bija puisis hip-hopists, kurša gandrīz katru dziedāto dziesmu sajauca. Bija tīri jestras grupiņas, bet viu nezinu, jo ar Luaru devāmies mājās. Turklāt man sāka mākties virsū ļoti liels nogurums. Vēlāk pie mums dzīvoklī pankūku vakars un ciemiņi no Rīgas. Arī Gatis un Nauris no Talsiem. Nauris girb realziēt projektu - Talsos atvērt cepli, kur gan talsninieki, gan tūristi varētu paši veidot no māla. Bija jauki, taču es jau mirīju nost un jutos pavisam čābīgi. Aizgāju gulēt, bet nespēju aizmigt, jo sāpēja galva un visādi cītādi jutos slikti.
svētdien (17.09) - pieceļamies. Jūtos labi. Taču visai ātri nelabās sajūtas atgriežas un kļūstu bik neiecietīga. Vispārējs vājums. Tomeŗ kopā ar rīdziniekiem izlemju doties uz pilsētu. Kļūda. Jau ceļā uz pilsētu man pat Lauras rati šķiet nāvīgi smagi un nav spēka pat smaidīt. Pilsētā paēdam. Es aizheju ar Lauru pie mammas, bet Jānis ar viesiem dodas apskatīt Talsus. Ejot pie mammas, jūtu, ka sirsniņai ar paliek grūt, sāp galva. Pie mammas atlūztu, taču ik pa brītiņam mostos augšā. Izdzeru citronu ūdeni ar cukuru. Pāiret galvassāpes. Taču turpina vēders nedaudz sāpēt. Patiesībā visu laiku kaut kas nedauz sāp un kopējā sajūta ir slikta, tāpēc nemaz nevar īsti izdalīt, kas kurā brīdī sāp. Zvanu Jānim, kur viņi pazuduši. Izrādās, satikuši Gati un aizklejojuši līdz mežam, kur ir forša pasēdēšana un tā. Es sajūtos arī emocionāli neapmierināta, ka man jālaiž garām jaukas lietas, jo, redz, man navc spēka un arī ar Luaru jābūt kopā. Viņi visi atgriežas. Dodamies uz mājām. Mani aizved ar mašīnu, pārējie ar kājām, arī Lauru aizstumj jancis pats.
Mājās man tiek pagatavotas vakariņas, un tad viņi aiziet tusēties taļāk. es palieku, jo jūtos kā izdirsta krizdole. Pāēdu, mēģinu gulēt. Laura ar negrib aizmigt. Nomocamies abas. beigās Laura guļ, bet man tā sāp vēders, ka aizmigt nevaru. Apēdu Rennie tableti, bet labāk īpaši nepaliek. Bonusā kayut kad atksāka sāpēt galva. Mētājos pa gultu, aizmigt nesanāk. Kaut kad aizmiegu. Pa mostos, jo atgriezies jancis ar mūsu viesiem. Atgreizušies ātrāk, nekā laikam bija domāts. 2 naktī. izlēmuši,ak vēl pagulēs, līd zpirmajam autobusam uz Rīgu. Jancis klāj viņiem guļasvietu. mani tas tracina, jo esmu pamodināta. A kā pamostos, tā atkal viss sāp un aizmigt būs grūti. It sevišķi tāpēc, ka es pirms tam biju zvanījusi, vai nav jāsaklāj guļvieta. tad nevajadzēja. Saprotu,ka sīkums, bet man ir grūti noturēties. Beidzot visi guļam. Kādu brīdi aimigt nevar, bet tas izdevās ātrāk nekā biju baiļojusies. Ap 6 no rīt azvana modinātāsj. Vispirms jānims, tad ciemiņiem. Viņiem jāceļas uz autobusu. Laura pamostas. Viņi visi pieceļas un aizie tpīpēt uz virtuvi. Man, protams, joprojām sāp vēders. Dūmi salien arīistabā. Ti euzdzen vēl nelabumu. Jūtos pavisam, pavisam, nu ļoti īgna. Saprotu, ka tas ir normāli, ka ir maza kņada, jo mums galu galā 1istabas dzīvoklis, bet mana nu jau ilgtošā sliktā pašsajūta dara savu. Jūtos nesaprasta, ka negribu, lai dzīvoklī smird pēc cigaretēm. Virtuves durvīm i rliela apakšējā šķirba un pa to tie dūmi salien istabā. Gribu, lai to šķirbu nosedz, jau agrāk par to ar Jāni bijām runājuši. taču man nepalika sajūta, ka tuvākajā laikā tas tiks novērsts. Jānims nepatīk, ka par to īdu. Bet man nepatīk, ka smird. vai tiešām neavr neko darīt!!?? Vārdu sakot, ciemiņi aizbrauc.
pirmdiena (18.09) No rīta bijām ar Lauru bebīšskoliņā. Joprojām sāp galva un vēders. Laura bebīšskoliņā ļoti interesējās par citiem bērniņiem. Citi mazuļi gan uzbimbāja, gan ēst sagribēja, bet Laura tik pētīja citus bērnus un bija pavisam aizrāvusies. Man patika, noteikti ieism vēl. Arī uz bobatu ieism. :) Atnākot mājās pašsajūta pasliktinās. Vēders līdz pat vakaram sāp nepārtruakti pārmaiņus spēcīgāk un vājāk. Kā pieceļas kājās, tā ir vieg;la reiboņa sajūta un spēka nav. Vakarā apēdu 2 mezym tabletes. Uz kādu brīdi vēders nesāp. Bet tikai uz kādu brīdi. Vakarā mēģinu aizmigt, parāvusi ceļus zem sevis. taču tā ir grūti gulēt.
otrdiena (19.09) - pašsajūta labāka. Taču vēders sāp joprojām. ne paŗāk stipri, bet sāp. Galva nesāp. Ek. Rīt Laura jāved uz poti, pie viena prasīšu dakterītei, lai dod man nosūtījumus uz analīzēm. Šīs dienas ir bijušas pavisam trakas.