Par manu studiju kursu runajot. Precīzāk par iegūstamo kvalifikāciju: programmētājs.
Jā, man nepatīk programmēt. Neteikšu, ka ne tik ļoti nesanāk, kā ir iekšēja pretestība un nepatika. Turklāt tam vaig bik savādāku domu gājienu un labāku matemātisko/ loģisko domāšanu, nekā ir man. Bet man patīk programminženierija. Man patīk viss, kas nav saistīts ar tīro kodēšanu un tai pakārtotajām lietām. Man patīk visi tie standarti,modeļi, rpasības, kritēriji, līgumu noascījumi un veidi, pieņemšanas - nodošanas akti, projektu pārvaldības, labās prakses un principi, dažādi citi nosacījumi un bla bla, kas arī mums tiek mācīts. tas viss man šķiet tuvs, triviāls un elementāri uztverams. Turklāt ir sajūta, ka to visu laiku kaut kur fonā esmu vienmēr zinājusi. Tam ar iemeslu varbūt ir darba pieredze ITrisinājumos, kur Jānis man šādus tādus pamatus tam visam bija devis, bija nācies jau dzīvē saskarties ar vairākām tagad lekcijās apskatītajām lietām.
Tā kā es zinu, ka studēšu vēl - jāiegūst tak papīrīts arī par to, ko es tiešām varētu darīt,tad pilnīgi iestājas samulsums, kur tad īsti māca visu šo, kas man tik viegli padodas. Tā būtu kaukāda projektu vadība? Mārketings? Bet to (kas pabeiguši uns tudē) jau ir pilna pasaule. man gan leikas, ka viņu līmenis un atapība šai nozarei nav tā labākā, bet tas tā.

Patiesībā arī manai tagad iegūstamai izglītībai nav nekādas vainas. Tā ir laba. Bet tikai tas specialitātes nosaukums "Programmētājs" skan tik šauri, ak nevienam pat prātā neienāks, ka zinu, ko citu, izņemot kaukādu kodēšanu. A manā gadījumā ir tieši tā - es zinu labāk tieši šo dokumentācijas, IS vadīšanas pusi, nekā pašu programmēšanu :)