Par spīti tam, ka darbu ir ļoooti daudz, es jūtos samērā mierīga. Ārā spīd un silda saulīte. Ik pa brīdim var izčāpot sētā pazvilnēt staros, tad atpakaļ pie PC. Šāda garā mācoties jūtos pavisam komfortabli, it sevišķi tāpēc, ka sanāk tas, kas jādara! :)

Zaķītis jau saka, ka es neesmu nekāda bruņnesīša māmiņa, kas var aizkavēt dzemdības, bet man jau liekas, ka es ar mazo varēšu sarunāt, lai viņa ļauj man pabeigt visus darbus, kas saistīti ar DZC un LU un tikai tad nāk pasaulē ;) galu galā - nekas jau tāds man arī nav jāsarunā, tikai jālūdz, lai neizdomā dzimt pirms laika, labāk, lai vēlāk :))))