Šodien biju aizgājusi uz darbu - un divi kolēģi speciāli bija man atnesuši šī mēneša MM numurā esošos reklāmas nolūkiem pieliktos zīdaiņa pamperus. Turklāt es uz darbu praktiski vispār neeju. tagad nebiju bijusi vismaz nedēļu. Pacietīgie un gādīgie kolēģi :)

tad vēl šodien VSAA pārskaitījusi dekrēta naudu. Oj, parēķināju visus plānotos izdevumus un sapratu, ka jostas pievilkšana vai palaišana vaļīgāk būs jākontrolē. Un visai cītīgi, citādi būs auzas :) galu galā nav nieka lieta:
- iegādāties dzīvokli,
- to izremontēt,
- iepirkt dzīvokļa pamataprīkojumu,
- sagatavoties bērna dzimšanai,
- sagādāt visu bērnam nepieciešamo (gultiņasm ratiņi, drēbītes, utt)
- turpmāk vienmēr maksāt visus ikmēneša maksājumus
- pašiem (man un Jānim un bebim) dzīvot un ēst.

Njā, kas to būtu domājis. tas viss savā ziņā ir pēkšņi.
Njā, a tas tik nopietni izskatās, kad uzmet rakstiski. Nu gluži, kā pieaugušo dzīve. Njā.