sāpīgi ir par to netaisnību, ka dažbrīd tomēr cilvēks, kuram būtu jābūt, tam, kas tevi vislabāk mēģina saprast, tomēr izrādās, nepazīst, pat domā sliktāk, nekā tavs sliktākais draugs.
Man asaras nenāk, bet ar ir skumji, ļoti , -- varbūt tāpāec, ka bērni apkārt ... bet jau kā nedēļu neiet, galīgi neiet ar otru pusi, - patiesībā, nekad nav gājis, tikai nespēajm viens no otra aiziet ... lūdzu piedod, ka atļavos mazliet činkstēt .. varbūt tomēr nelasi - rakstīju tematā. - vēlreiz piedod, ka uzbāžos, bet, tas tikai tā - garāmejot, nekas nopietns ,- vienkārši ir vēl kāds - nebūtu slikti, ja varētu sirds smagu izņemt un iedot citam, apmainīties ar nastām ,lai saprastu, ka paša nasta ir uz pusi vieglāka.
Prieks, ka Tu esi Te!
Varbūtējs. . .