hm. realitātes izjūtas aizvien vairāk samaisās kopā ar iekšējām izjūtām, nojautām, sapņiem, garām skrejošu, svešu emociju brāzieniem. Vis ssamaisaš kopā un rada atvarus. Aaa, nav jau slikti,t ikai - dažbrīd rodas pavisam samulsui izjūta, tāda kā apmaldīšanās sajūta, kad vairs nevar saprast, kura ir reālā dzīvē un kur ir tas, kas notiek man galvā. Kur ir tā robeža, pirms kuras visu redz arī apkārtējie un kur - tikai es.

Un vēl, gribētos lai ir tāda ierīce, ar kuru var noteitk savu pieķeršanos, nepieķeršanos otram cilvēkam. Nu, lai pats var zināt, cik dziļi esi iestidzis un vai drīkst stigt tālāk, vai jārāpja laukā.

Un ārā ir tiešām smuka saulīte. varēja vien vēl nebūt tā asā vēja.

A jūs esat redzējuši dabā pūpolus jau? nevis tirgū, bet reālajā , īstā kokā? :)