atbrīvoties sašķaidot. m.
ir tā, ka nu jau man ir bail atlaist bremzes, jo visai svaigā atmiņā ir mana uzvedība brīžos, kad es ļaujos pilnīgākajām vājprātam un haosam, enerģijas izlādēšanai, dusmu izgāšanai. Tad pazūd visas robežas. Es uzvedos un izskatos pēc vājprātīgas. Un tagad, ja mani mudina: atlaid bremzes. Nē, nevaru. Es zinu, ka tas tiek vērots, es zinu, ka tas var atstāt pārāk dziļas sekas. Procesa brīdī ir process, viss pārējais ir pēc tam. Mēs paši nezinam, ko mēs varam domāt. Turklāt es cilvēkus mīlu. Jeb varbūt nē? Es jūtos galīgi sagriezusies šobrīd. Vai tiešām tas viss tikai sliktās fiziskās pašsajūtas dēļ? Jeb varbūt sliktā fiziskā jušanās ir sekas?

vienatnē tas jādara. Vienatnē.