Es šodien nopikru matugumiju - puķi.
vēl ar brāli ēdām sāli (sencis ka'dreiz šitādu pantiņu mācīja).

vsipār talsi nespaŗda pakaļu. visma zne šobrīd. Toties baigi forši atbraucu uz talsiem. ar 3 mašīnām.. uz ceļa stāvēju max 2 minūtes, līdz atkal kāda apstājās :] Vairāk kā puseļu nobraucu smukā, sarkanā, zemā sporta vāģī ar smuku džeku piedevām. Runājām par filozofiju. Viņam bija (joprojām ir) dzīves apnikums.

tad pa ceļam savācu vēl vienu stopotāju. arī puisis. manuprāt viņš ilgi vēl domās, kas tā par trako meiteni, kas šitā uzvedās. Es nejūtu robežu starp cilvēkiem. barjeru laikam. Jo izturējos tā, it kā mēs būtu pazīsatmi gadus 100. varēja manīt, ka puika jūtas manāmi samulsis. ;] bet man vnk bija ļoti draudzīgs garastāvoklis. uns maidīt ar visalik gribas.

Es te tā padomāju un man sāk likties vai man nav kāda nervu slimība. nu nevar būt, ka es visu laiku (gandrīz) jūtos 5 pēdas virs zemes, jūtos it kā būtu viegli noreibinājusies, vārdu sakot nu tā - riktīgi neriktīgi.

jā, vēl es šovakar atkklāju labu veidu, ka mēģināt izpasuties. Es turpmāk mēģināšu teikt ko jūtu.

Mīlu sevi ;) Bučas man. Un apskāvieni jums. un pāris kārtīgi skupsti dažiem. Sex gan nē. Ar seksu vispār ir dīvāni (vēlāk laikam kaukad paķidāšu šito tēmu).