Nu a vai ta ir cits ļaunums?
Es arī nerunāju tikai par sabiedrības normām. Šķiet es pieminēju ka ļaunuma uztvere ir gan subjektīva, gan objektīva.
Ja cilvēks izdara ko ļaunu, tad no cietušā puses tas ir ļaunums, no nodarītāja puses tas arī ir ļaunums, tad ja viņš apzinās to, ka viņa rīcība tiks uzskatīta par ļaunu esam no citu cilvēku un, galvenais, cietušā puses. Taču viņa subjektīvais iekšējais viedoklis būs tāds, ka viņa rīcība nav ļauna, viņš uskata, ka dara labu, "tā vajag", "man ir taisnība", "viņš to ir pelnījis" etc.
Savā subjektivitātē mēs neviens neesam ļauni.