Vakar vakarā braucu pie zilenes saktīties filmu. vispār jau es to rasktīju. Rakstīju arī to, ka kauko bildējām, diemžēl aprāts visai ātri atsacījās darboties. It kā bildēt tas bildēja, bet rezultātā sanača vienkārša melna bilde. Un galu galā viņu nevarēja pat normāli izsleģts, un ... aiiii, galīgi nosēdās naabdziņš. Smieklīgi(?), ka es Zandu piedabūju pavinfrot pa tādu kā bērnu rotaļlaukuma elementu kā terpitēm, kas izliektas pusapļa formā. Bildēju bildēju, šķiet, visam jābūt ok - a ņiifigaa. figa :D Bilde smelnas :D A doma bija vēl tur to un šito, bet nu nekas.

Toties mums sanāca pāris citas bildītes. Abas divas mēs tādas bik ne tai labākajā skatā (ne pirmā svaiguma mat & stuff), bet kaukas ir, ko jums parādīt. Šitajā ir Zanda - man jau nu makten patīk, kā viņa te izskatās. Un šitajā te esmu es. Kaukādu verķi atradām. :)

a vsipār es sen nebiju tik agri cēlusies, kā šorīt. man likās, ka es tikai tik tikko esmu nolikusi galviņu uz spilvena, kad pēkšņi - bladāc! Man gultā ielido (!!!) un garšļaukus noliekas blakus pati zilene! Nu, tjipo modināt mani :D Es pat bik satruukos. Asociācijas, it kā tād putns man no debesīm, izplestiem spārniem pēkšņi būtu noplanējis blakus. ja pareizi sapratu, tad bijs 6:00 (!!!). Kamēr znada vēl ņēmās ar rīta darbiem, es vēl bikiņ atslēdzos, līdz 6:30 (!!!) nācās svempties augšā. Vājprāts!!! bet nu neko, jutos tīri ok. Bet ik pa brīdim domās un vārdos atgriezos pie nabaga skolotāja ikdienas - katru rītu šitā celties. Katru rītu! Un nu, nevar, piecleties vēlāk, vai pazvanīt uz darbu un patiekt, ka šodien sāp vēders, vai vēl kaukas. Vai vnk nepiecelties un ierasties vēlāk. Gluži kā es - es vidēji ceļos 9:00. Un tas arī tagad, kad man te tā. Pirms tam cēlos 10:00. A ko lai dara tas nabaga nodzītasi skolotājs, mm? Viņš tak neavr stundas bastot! Skolēni ta vismaz var - nu officiālo jau nē, bet paši labi zinām, kas un kā. It kā es arī nenopietni, pus pa jokam 1/5 darba nedēļas piestrādāju šai profesijā. Un labi, ka man ir šī izdevība pastrādāt. Jo biju ieņēmusi galvā, ka pārmetīšos uz pedagogiem un strādāšu par informa'tiaks skolotāju. Ne-e. Tgaad esmu pārodmājusi, jo 1) visu laiku vairāk vai mazāk viens un tas pats jāstāsta un man gluži vienkārši apnīk runāt. 2) ir tas sasodītasi režīms, ka nevar vnk neiersties, ka nevar vienu dienu ņemt un izdomāt, ka darba diena sāksies nevsi 8:30, bet 10:30. NU jā un vēl 3) alga. kaut gan par to man vismazākais krenķis.

Tā kā - jutīsim līdzi un publiski atbalstīsim skolotajus. Un sāksim ar tiem, kas mums tepat apkārt, kā piemēram zilene! :)) Vispār pie šitāda armijas režīma, spiedzošiem(?) bērnu pūļiem un slaptīšanos pa gaiteņiem un visa pārējā nebūtu jābrīnās, ka mūsu Zandcis mēdz gāzt podus :]