Sāpes nav zāles, sāpes ir pati slimība, kas jāārstē, tikai tām na zāļu, ir tiki līdzekļi to remdēšanai. Bet sāpēm vienkārši pierod, tās ir un paliks, atstās sāpīgu rētu pāri visai dvēseles sejai, taču neliksies vairs tik asas un tik manāmas. Atceros bērnībā radināju sevi pie fiziskām sāpēm dedzinot rokas ar sakarsētu dzelzi. Tā pat arī ir jāizdzīvo, jāiztur sāpošā un smeldzes pilnā dvēsele, lai tā kļūtu cietāka, izturīgāka. Tikai grūti ir tiem, kas dzīvē maz sāpināti un pēkšņi savainojas, viņi reizēm salūzt, neiztur...
Dzelzs norūdas ugunī un ūdenī.