A es vispār nerunāju par vientulībām, mīlestībām un citām huiņām.
Es saku, man vienk reibjas, ka mēs ievazājam te visādu popsu no ārzemēm un tad visi sadalās divās grupās: vieni kas skaraida un pērk tās savas sirsniņas ar atlaidēm un otri, kas dirš šiem svētkiem virsū. Neredzu jēgu šai dienai. Kāpēc mīlestībai vajadzīga kautkāda sintezēta diena? Kāpēc viss jāpārkrāso rozīgos toņos? Lieciet mani mierā! Mana mīlestība bijusi vienmēr sarkanmelna un tās simbols varētu būt nevis sūdainās sirsniņas bet, teiksim, galvaskauss, kuram caur acu dobumiem izaug rozes.