Es ar jums dalīšos. Man vnk patika. un ir arī viela pārdomām. Ja neapniks, mēģināšu pārrakstīt šeit lielāko daļu no līdzībām. šovakarp irmā, pirms gulētiešanas ;)

Reiz pie Rumi atnāca kāda sieviete ar bērnu un sacīja: "Es esmu izmēģinājusi visu, taču bērns neklausa. Viņš ēd pārāk daudz cukura. Pasakiet viņam, ka tā nav labi, viņš jūs paklausīs, tāpēc, ka viņš jūs ļoti ciena."
Rumi paskatījās uz bērnu un sacīja: "Atnāciet pēc trim nedēļām!"
Sieviete bija neizpratnē. Tik vienkārša lieta! Cilvēki taču nāca pie Rumi no tālienes, un viņš viņiem uzreiz palīdzēja atrisināt daudz sarēžģītākas problēmas. Bet te - tāds sīkums!
Sieviete tomēr paklausīja un pēc trim nedēļām atnāca atkal. Rumi atkal, tāpat kā iepriekš, lika sievietei atnākt vēl pēc trim nedēļām. Māte jautāja: "Kas par leitu?"
Bet viņš atkārtoja to pašu, ko bija teicis.
Kad māte ar dēlu ieradās nākamreiz, Rumi sacīja bērnam: "Dēliņ, paklausi manam padomam, neēd tik daudz cukura! Tas ir kaitīgi veselībai."
Bērns atbildēja: "Ja jūs man to iesakāt, es vairāk tā nedarīšu."
Mātepalūgusi bērnu iziet ārā, jautāja Rumi, kāpēc viņš to nepateica uzreiz, ja jau tas izrādījies ik vienkārši. Rumi atzinās, ka viņam pašam bija paticis ēst cukuru, un, pirms dot padomu, vajadzēja no šīs vājības atbrīvoties. Sākumā viņam bija šķitis, ka ar trim nedēļām pietiks, taču izrādījās,ka viņš ir kļūdījies.


Šī līdzība man atsauca atmiņā sarunu, kas risinājās šovakar, ejot pāri Vanšu tiltam. Proti, ka tomēr ir jābūt pašam par paraugu un piemēru, ja māci kādam citam dzīvot. Pat, ja ne māci, kaut vai tikai aizrādi un dot padomus.

izziņai:
Sufiji ir sena garīga brālība, kuras rašanās brīdis palicis nenoskaidrots. Kutības saknes meklējamas Zaroastras un Vēdu mācībā.
Sufismu nevar nosaukt par sektu vai reliģiju, jo tās neierobežo savus sekotājus ne ar kādām reliģiskām dogmām. To var salīdzināt tikai ar dzenbudismu.
Sufija ceļš - tas ir mīlētāja ceļš. Viņa iemīļotā ir pati dzīve visās tās izpausmēs.