To laikam sauc par izklaidību
viss sākās piektdienā. aizmirsu lietussargu runcī. turpinājās setsdienā, kad autobusā azmirsu savus cimdus, bet vēlāk braucot mājās, sanāca, ka tas ir tas pats autobuss un mani cildi smuki nolikti maliņā. turpinājums bija arī svētdien, kad autobusā man nemanot izkrita no maka bijušās klasesbiedrenes fotofrāfija. nebūtu to tā arī pamanījusi, ja vien konduktore nestaigātu pa autobusu ar šo bildīti un nejautātu, kam tā pieder. svētdien es arī sajaucu mājas, ejot ciemos. tik ļoti sajaucu, ka nesparotu, kā tā var sajukt. šodien ir pirmdiena un es atklāju,ka man ir daudz mazāk naudas, nekā es biju iedomājsuies. riitdien ir otrdiena....

bet vispār jūtos tā viegli ne-šeit. iekšienē ir kaut kas mīksts. taada kaa rozaa vate.