man istabā pie sienas ir plauktiņš. tuvu griestiem. plauktiņu pie sienas tur divi dekoratīvi turētāji un starp tiem man ir novilkt īss tīkla vads. pirmais, ko es uzkniebu ;) Un šī tīkla vada vidū ir iekarināta roze. Sakaltusi un no saules gaisams kļuvusi dzeltena. Gan lapas, gan kātīņš gan ziedlapas. citur dzeltenāk, citur oranžāk, Ļoti gaiša roze. Līdz šim kaltētās rozes man vienmēr ir bijušas tumšas. Tumši kātiņi un lapas. A šī tāda gaiša gaiša. Laikam no tā ka visu vasaru saules gaismā karājās. Skatos un domāju - kas man šo ziedu ir dāvājis? neatceros. Vienkārši roze bez pagātnes, bez atmiņām. Bet uz galda vāzē stāv pavisam svaiga, spēcīga, sarkana roze. To man uzdāvināja puisis no 10.klases skolotāju dienā. Lūkojos uz to un nevaru saprast, kur viņš tādu dabūjis, jo tā neizksatās pēc veikalā pirktas rozes. Veikalā tās ir parasti tādas nu - veikalnieciskas, bet šī - ar spēcīgu resnu stumbru un lapām. It kā būtu no labi kopta mājas dārza griezta. Un varbūt arī ir.

vēl man daudz mīļu lietiņu te. Mazu, smalku un skaistu. dažbrīz pašai gribas pārvērsties par kādu no šīm figūriņām it kā tas ko piepildītu.