gandrīz vakarnakt padevos savām bailēm no jauniem cilvēkiem (kur gan man tādas bailes uzradušās?). Bet nepadevos un it nemaz nenožēloju. Ir labi, bija labi un jācer, ka būs labi.
Un jā, par šo visu domājot, liekas nedaudz savādi, ka tikai tagad iepazīstos sejā ar cilvēku, par kuru zinu jau sen sen... kopš maniem trakās idealistes weblapas laikiem.

Nakts bija tā vērta. Patiesībā tādas meiteniskas pasēdēšas ir tik nu omulīgas. Redzēs, kā dzīve iegrozīsies, bet tādas pļāpas ir vajadzīgas. Nu vienkārši ir.