Hmz, manas antipaatijas pret cilveekiem. Nu tiem, konkreetajiem.
Ir anulētas.
Ir vieglāk dzīvot bez antipātijām, kā līdz šim. Vakardien kautko burkšķēju par sev netīkamajiem civlēkiem un nosecināju, ka tā ir grūti. Katrā no viņiem ir kaut kas labs, bet ja es pasludinu viņus sev par nedraugiem, tad man visulaiku pei t;a jāturas. Reizēm pat mākslīgi. Un to es nevēlos. Katrs ciuvēks var man patikt, tikai katram ir savi mīnusi, kas kādā situācijā uz manu vērtību fona ir sevišķi asi izspiedušies un tāpēc palikuši atmiņā.

A to, ka dzīvot daudz pilnvērtīgāk un laimīgāk ir mīlot apkārtni, pamanījusi esmu jau sen. Žēl, ka daudzi citi gan ne.
:)