 |
Aboslūti nejauši uz skapjaugšas atradu arī hrizokolu. Un kā mani tie akmeņi uzrunāja... uz sitienu pagatavoju sev aproci un tagad sēžu laimiga. Domāju, iešu ar visu rokassprādzi gulēt. Kaut gan... kamēr taisīju un izvēlējos akmeņus, kurus likt aprocē (velk vairāk uz tām brūnīgajām hrizokolām, nekā tradicionāli zilzaļajām), jutos patīkami pacilāta. Līdz ko uzliku aproci, tā pilnīgi jutu, ka akmeņi sāk silt, karst un silda mani. bet tagad... tagad tie akmeņi ir kaut kā kļuvuši smagi un vēsi un man to roku pat sāk spiest. Kamēr rakstu, arvien spilgtāk to izjūtu. Interesanti. Rīt noskalošu tekošā ūdenī un pamēģināsim vēlreiz. Vispār beidzot esmu piedabūjusi brāli sarakstīt mazumtirdzniecības cenas šiem dabīgajiem akmeņiem, pusdārgakmeņiem. Viņam tak ir visa plejāde, sākot no kalnu kristāliem, tīģeracīm, opāliem, ahātiem un beidzot ar tādām un šitādām pērlēm un vēl viskautko. Es tos visus akmeņus ne zinu, ne nosaukt varu. Tik šad tad palīdzu gatavot krelles, aproces un auskarus pārdošanai. Bez izpratnes par to reālo vērtību. Zinu tik, ka man te vietējās rokdarbnieces jau labu laiku lūdz, lai viņām kaut ko pārdodu ar. Katrā ziņā akmeņi tiek iepirkti pa taisno no Ķīnas uz svaru! Varu tik mēģināt iedomāties no skatu, kā izskatās brāļa draudzenes vecāku mājās, kur tie visi labumi mīt. Es mazu daļu no tā esmu redzējusi pie brāļa dzīvoklī - vesela istabas grīda virtenēm un čupām noklāta ar visiem šiem dārgumiem. |
Iepēdo...