Paziņa audzē austersēnes. Biju te kādu mēnesi atpakaļ nopirkusi - garšīgas, ņamm - ņamm. Nu jau kādu nedēļu atkal par tām domāju un - tikko zvana Agris, ievedīšot man mazu kastīti. lai iet! Kamēr viņš piebrauc, man zvana telefons. Ar vienu aci redzu, ka tā mazā kastīte ir kudī lielāka nekā pagājušajā reizē ņemtais sēņu daudzums (ņēmu 1kg, pietika nedēļu ko ēst. Bija gan zupai, gan mērcei, gan tāpat ar sīpoliem mamma apcepa). Ar vienu roku runāju pa tel., ar otru prasu - cik jāmaksā. Agris uz pirktiem parāda 4Ls. Es neesmua rmieru, negribēju vairāk par 2Ls šodien tērēt sēnēm, turklāt zinot, ka 2kg es tak apēst nevarēšu! Un tad sākās kaulēšanās :D Ar Agri tas ir jautri. Viņš ir tirgotājs pēc rakstura, jau no bērna kājas tirgojies. Man nācās pa'traukt sarunu un avainoteis, lai varētu pievērsties savām tiesībām dabūt tikai 1kg sēņu, nevis 2us :)

Vārdu sakot, viss beidzies laimīgi - neesmu ļāvusies pierunāties un esmu kļuvusi par 1kg un nevis 2kg austersēņu īpašnieci. mmm, man jau tagad mutē siekalas iedomājoties to garšīgo mērci ar saldo krējumu! Kaut gan no gailenēm es neatteiktos!