Vakar vakarā pie E. kāpņutelpas durvīm izlasīju A4 printētu reklāmlapiņu par motociklu vasaru Vandzenē. Būšot motociklu parāde, veiklības braucieni, u.tml. Vārdu sakot, visi gaidīti Vandzenē 16:00. Likās, varētu aizbraukt, bet tad jau manīs.

Pienāca šodiena. Tāda kaut kāda drusku pieklibojot savā ritmā. Man jau liekas, ka mani ļoti ietekmē E. garastāvoklis, kaut gan cenšos tā neiespaidoties. Viņam šodien tā grūti sevi savākt (?) bija, sev vietu atrast šodienā, lai arī tieši viņš mudināja ātrāk gultu pamest, lai varētu vairāk pa dienu viskauko padarīt.

Vārdu sakot, bez piecām 16:00 braucam uz Vandzeni. Normāli. Moči un tā. Zemāk bildes. Tur uz vietas dzirdējām, ka paredzēti vēl moču sači kaut kur tuvējā apkārtnē. Kur, kā tur nokļūt - neviens īsti nezina. Viena aktīva sieva, acīmredzot, organizatore, pienāca mums, skatītājiem, tuvāk un noteica, ka varēs viņai līdzi braukt, tad jau ceļu atradīšos. Balto kāpu vajagot. Citi vietējie runāja vēlāk, ka uz šo vietu vedot labāks ceļš, nekā tas, pa kuru organizatore grasījās vest. Uz āo repliku, viņa atbildēja, ka šis maršruts izvēlēts tāpēc, ka izvēlēts tā. un viss. Vēlāk jau man likās, ka tas tāpēc, lai mazāku uzmanību piesaistītu. Kā izrādījās, pasākuma daļa, kur moči dodas pa meža stigām un takām, nebija saskaņota ar Valsts mežiem. Un tad nu tur tāda ņemšanās bija. Mēs galu galā atradām to kāpu, bijām klāt, kad atbrauca Valsts meži, dzirdēju, kā neļāva rīkot sačus un lika pārtraukt visu. Bet cilvēki bija sabraukuši, saprast neko lāga nevarēja. Man bija pārliecība, ka nekas legāli tur vairs nenotiks (varbūt pa kluso kaut kādā citā meža takā kaut kas notika, ej nu sazini) un E. ierosināja aizbraukt uz 20km attālo jūru. To tad arī izdarījām. Skaisti.



( vēl no visa pa drusciņai )