lieldienās es atklāju savus velopriekus. izminos caur mežu, aplūkojām ziemas saulgriežos atstātos burkānus eglītēs (sarāvušies tādi sīki sīkini, ka nevar saprast - aplaizīti vai apsaluši).
Toties šodien (nu jau vakar) atgriezos atpakaļ pie Zelta zivtiņas. Esmu laimīga, ka esmu tikusi vaļā no tā pieslēguma!
Un vakar badmintons... E. šodien teicās, ka muskuļi no tā sāpot. Es jau paspēju pasmieties par viņu, bet tagad vakarpusē konstatēju, ka man pašai rokas sāp! Bet viņš par kājām runāja!

Un vēl man pāris dienas atpakaļ monitors nomira. Talsos neviens nesaktās, kas varētu būt par vainu. Atradu vienu kantori Rīgā. Džeks jau pa telefonu teica, ka varētu būt pie vainas jau iepriekš piesauktie barošanas elementi, vai kā tur. 30Ls varētu pat iekļauties. Rīt E. darba darīšanās uz Rīgu brauc, iedevu moni līdz. Tad jau manīs.
Tagad strādāju uz mammas portatīvā. Labi, ka ir mājās tāds. Mamma jau dikti satraucas, tas kaitina, bet var jau saprast.

Vispār škrobe par to tehniku. Te viss vienkārši iet uz galu palēnām. Šodien mikroviļņi izbeidzās un pērn pirktajai cepeškrāsnij lampočka nedeg. Ceru, ka tikai izdegusi.
Patiesībā jau teju smieklīgas tās tehnikas un materiālās nebūšanas paliek.