āboli un bumbieri, kas ikdienā man nemaz nekārojas, pēc treniņa ļoti labi iet iekšā.

šitādu klepu es Laurai dzirdējusi vēl nebiju. Kā aizsmacis suņa (kucēna) rējiens un tāds ļoti plašs... izklausās arī sāpīgs...
šonakt bija t, pa dienu vēl nevarēju sparast no kā, bet vakarā jau sākās tā sirdi plosošā klepošana. pat balss viņai aizkritusi.

rudentiņ, rudentiņ... neesam bijušas piesardzīgas. patiešām nē. bet cik var vislaik piesardzīgi dzīvot!?! ceru tik, ka bez antibiotikām.

Biju šodien vienā pasākumā, par inovatoriem un inovaciju apgaismoja mūs. Noķēru vienu dāmu īsai intervijai. Tagad to atšifrēju, izmantojot kājminamo pričendāli. Nu ļoti ērti, nu!
Varu rakstīt un tik piespiest pedālīti, ja vajag pauzīti, atlaist, lai ieraksts turpinās... ļoti ērti, raiti un labi. nu ļoooooti. it sevišķis laba sajūta, zinot, kā bija TV. Tur cilveķi uzreiz saspringst, jo TV kamera, man ļoti jāpiedomā pie tā, ko jautāt, lai viss notiktu gana ātri un pēc tam nebūtu ilgi jāsēž pie interviju sagriešanas. A tagad mierīgi - noķēru dāmu, viņa atvērti visu pastāsta. neuztrauca snepar frizūru, ne stāju, ne izrunu. Mājās no diktafona ierkastu iedzenu kompī, ar pedālīti visu smuki varu sakoriģēt. Un voilā - intervija gatava. Un ne par bildi jādomā, ko klāt virsū, ne kā.

Šitā tāda iesildīšanās ir turpmākajam.Man patika.