Mūsu ielā vētras nav. Kaut gan tagad apsnigušie ķiršu zari aiz loga sak vairāk kustēties.

Jābrauc uz Kolku skatus ķert. Mums gante mierīgi, bet Kolkā varbūt vēji danco ar.
Katrā ziņā - nevaru tagad izlemt ņemt līdzi Lauru, vai nē. Ja tur tiešam vējš plosīsies, viegli jau sapūst, bet no otras puses - ļoti jau gribās, lai viņ aredz visu, lai piedzīvo un izdzīvo i vējus un skaistos piesnigušos skatus. Vieglāk jau 100puntu būtu bez Lauras, bet viņai ir jāredz un jājūt! :)

Uhuu! Līdz Kolkai netikām, jo ceļs traģisks, dažbrīd pilnībā aizputināts, stūrē jāiekrampējas ar visu spēku, lai brauktu taisni. Taču arī Rojā viļnu puta sbija. Vizuāli varbūt arī prasījās lielāki viļņi, bet vējš bija LABS! Laura ātri vien sāka prasīties atpakaļ mašina un vēl atpakaļceļā stāstīja ka vaigi sāpēja :) Pūta ass, gribas teikt - spalgs vējš, un tā virzienā acis pacelt nebij' iespējams.