tas tiešām ir gudrības zobs, kas sāp. un sap tik traki tāpēc, ka strutas saradušās. Nedēļa uz antibiotikām.

Un priv. - uzticēties savām tagadejām izjūtām, domāt tikai par sevi un bernu vai pieļauties, dot iespējas, varbūt tikai pašai kas jamaina (neeee, iekšēja balss kliedz, neko neamini, vnk esi briiva un pati sev).
Nu ja, skaidrs laikam.
Nenoliedzu esmu šobrīd asa, pat ļoti. Citādāk es atkal sākšu domat par citiem, cik gruti, cik žēl un sevi nolikšu otrajā, piektajā plānā.
Es daru daudz un es prasu daudz, jā! Un tā tas būs arī turpmak. un es zinu, ka ir līdzīgi cilveki.
Kamēr ir sajūta, ka dara, var un grib, ir OK. Līdzko tā nav, kādu laiku ir OK, līz spēku nesamērība ņem virsroku un ir čušššsssss