Ar Evitas darbu viss ir pabeigts. Uzreiz ir mierīgāka sajūta. Pačibinājos pa māju, padarīju savas lietas, palaistīju izdegošo zāli un lēnām ateju no tā stresa.

lai vai kā, bet šobrīd varu pilnībā pievienoties:
"jatevliekaskairsūdīgipagaidirītdienu".

taču atšķirībā no autora, es joprojām ceru uz to "viss būs labi". Jo citu variantu vienkārši nav. nedrīkst būt. kā jau rakstīju, lēnām nomierinos, bet iekšējā trauksme tāda, ka maz neliekas.

Gribam visi mieru, bet sanāk tikai... es pat nezinu, kā to nosaukt.