gāju ārā uzpīpēt. kaimiņam mašīna vaļā un skan tādi riktīgi saldie gabali. Nu, tur par mīlestību, par sāpēm. Bāc. Atkal sašļuku. Būtu tacu tik labi, ja mēs būtu viens otram. Tacu mums vienkārši nesakrita uzskati par to, kā jādzīvo ģimenē un viss pārējais ir tikai sekas. Pat ne uzskati nesakrita. Drīzāk vēlmes ar realizētajiem darbiem. Skumji, nu! un tāpēc diviem cilvēkiem jājūtas nelaimīgiem. nu, vismaz es šobrī nepriecājos, lai gan ja nav, ta nav. es labi zinu, ka viņš neko sevī nemainīs un es atsakos uzņemties visas rūpes uz sevis. ja tā ir, tad psiholoģiski ir vieglāk būt vienai.