šodien pie Spices mēģināju ieparkoties šaurā šķirbiņā. Rezultātā sabraucu auzās tik tālu, ka bija bail kustināt mašīnu jebkurā virzienā, ka nenoskrāpēju otru auto. Tur reāli roku starpā vairs neavrēja izbāzt. Ptfu. Gribu Talsus ar plašumiem. Rīgai neesmu gatava, vislaik iekšā neliels stress.
Savācu kaut kādu puisi (līdzīgs Arnītim), kurš izstrēba manu putru un mašīnu normāli noparkoja.

Un vēl, ar Līvu braucot uz I Love You bāru, riktīgus līkumus metām. Braucam gar strēlniekiem - lentas, policisti, nedrīkst. Jābrauc atpakaļ, neriktīgajā joslā iebraucu (a kā lai es zinu, kur tur rīgā jāgriež) un sabūju atkal līdz pašam salu tiltam braukt augšā un atkal uz Lācplēša ielas izbraukt. Braucam no otras puses - atkal policisti ar lentām. Tagad jau es saprotu - rītdienas gājienam gatavojas. AIvedu Līvu mājās un tāda kā baile krūtīs iemetās - no Imantas (galīgi nepārzinu, vispār neesmu tur neko nekad īsti darījusi), tikt atpakaļ uz ziepniekkalnu. viss tumšs, pašai jau nāk miegs 9tulīt iešu gulēt), apkārtnni nezinu. galīgi neomulīgi. Pilnīgi durvis nobloķēju, ja nu kas. :D

vakar jānim tik narkoze gāja laukā, šodien, izrādās, daļu no runātā nemaz neatceras. patiesībā lielāko daļu :/
Toties viņš nespēj aizmigt. Kopš vakar no rīta tika pamodināts, viņš nav spējis aizmigt. Šovakar iedotas kkādas miegazāles, vai kas tamlīzīgs, bet neiedarbojas. Atkal! Līdz rītnaktij, manuprāt, noteikti vajadzētu aizmigt. citādāk atkal pārslodze. fuck.
un neesot noguruma pazīmju, kā tas ir normāli, kad nav vairāk kā diennakts gulēts, it sevišķi vēl slimam esot.