jānis pilnībā izveseļosies.
lēnām, bet ir tāda sajūta, mazi pierādījumi un fakti arī lasās kopā. Gan mācītājs, gan anita un sandra teica, ka jābūt visam labi.
galvenais pārliecināt jāni, lai pieņem mūsu palīdzību, jo šobrīd viņš mēģina tikt galā pats, nepaļaujoties un neuzticotie snevienam, pat ne ārstiem. un tas ir tipiski viņa dabā.
katrā ziņā, būs labi :)

Laurai vakar 3 reizes bija caureja. naktī kārtīgi vēma. Šodien daktere teica, ka ar šādiem simptomiem liktu bērnu nodaļā. bet talsos šādus ar caureju nepatur, bte sūta uz Ventspili. Es negribu situāciju, ka bērns ir Ventspilī un vīrs Rīgā.
Vienojāmies, ka braucam uz rīgu (kā jau biju domājusi) un braucu uz Vienības gatves uzņemšanu, lai ārsti novērtē situāciju. vargadīties, ka mūs paņem nodaļā. Ceru, ka nē, jo šorīt un paŗējā nakts daļā pēc vemšanas nekas vairs nav atkārtoejies. tiesa gan, nezinu vēdera izejas konsitenci.

paunas saliktas, vēl no bagāžnieka jāizņem vasaras riepas, jāiebrauc pie ārsta pēc zīmes, baznīc'anolikt svecīti un viss - uz rīgu.

jānim ir noņemta tā saucamā mākslīgā elpināšana. pa dienas vidu arī atvēra acis. Pēcpusdienā biju slimnīcā, nelaida mani klāt, bet ļāva pieiet pie loga un pacēla žalūzijas. Jānis mani redzēja, acu skatiens pavisam skaidrs, saprātīgs, apzinīgs. ārsti sakot, ka viņš visu dzird, saprotot, ko saka. Vienkārši joprojām stāvoklis ir slikts, bet mums ir tāda sajūta, ka sliktākais jau ir aiz muguras. Ceru, ka šovakar krusttēvs vēl pazvanīs un normālā valodā pastāstīs no medicīnisko izmeklējumu un to rezultātu puses.

Lauru uz slimnīcu tā arī neaizvdu, kaut biju jau pie uzņemšanas nodaļas Vienības gatvē piebraukusi. Caureja nav atkārtojusies, vemšana arī. Mana iekšējā balss saka, ka ar viņu viss ir kārtībā. tagad skarida pa māju un dauzās ar Klintu. Pieļauju iespēju, ka šādi viņa reaģēja uz tēta slimību, radot viņā lielāku sajūtu, ka ir jācīnās. Tagad jau es domāju tā, ka Jānis vēlāk visu šito lasīs un domās, kādu šumu esmu sataisījusi, lieki stresojusi, vai kā.

Katrā ziņā, kad Marija, man jau esot ceļā uz Rīgu, zvanīja un pastāstīja, ka jānim ir kļuvis labāk, ka atvēris acis, un es Laurai saku - tētim kļuvis labāk, viņa sāka smaidīt un smieties un atkārtoja teti, teti, teti. Var jau būt, ka viņa no mana prieka priecājās, bet gan jau arī pati saprata.

Pēc krusttēva zvana uz slimnīcu, jānis ir ievietots atsevišķā vienvietīgā palātā. viņš arī lūdza AIDS nodaļas galveno ārstu vai vadītāju vai kā viņu tur, savu kursabiedru, kā saprotu arī draugu arī painteresēties klātienē par Jāni, jo telefoniskas sarunas ir telefoniskas. marija saka, ka arī pret viņu esot attieksme mainījusies. Nu, labāka kļuvusi. Pieļauju, ka tā ir sagadīšanās, bet varbūt arī nē. Jo krusttēvu attiecīgās ārstu aprindās zina. Viņš ir jaunais talantīgais, kas izturējis prestižus konkursus un tagad dzīvo un strādā Francijā. Laikam jau rakstīju šito. Nu nez, vai tiešām visi ir tik snobiski?

izrādās Jānis arī runā. esot verbāls kontakts, adekvāti visu saprot, spēj atbidlēt. Nekādas komplikācijas analīzes neuzrāda. Fiziskajā plāksnē nekādu seku arī nebūs. Tagad vēl nevar neko garantēt par augstākajām prāta spējām, intelekta tālāko attīstību, atmiņu. Bet vispār viss iet tikai uz augšu, analīzes labas.
ārsts arī nākotni, tālāko atveseļošanos iezīmē ļoti gaišos toņos. Tā kā ir labi.
Meningīta infekcija vēl ir, bet tas arī ir normāli.
Infekcijas cēlonis joprojām ir nezināms un to arī vairs nekad nevarēs nosakidrot, jo antibiotiku terapija ir dzēsusi iespējamās pēdas. Stāvoklis bija kritisks un Jānis bija jāsāk nopietni ārstēt. Ja būtu uzreiz bijis Rīgā, varbūt to būtu bijis iespējams paspēt (veikt nepieciešamās analīzes, bet Talsos tās konkrētās analīzes (uzsējumi kaut kādi) nebija iespējams veikt).

Tagad jāvelta domas par pilnīgu atveseļošanos, kura noteikti arī būs!