es gribu pamosties. tas ir murgs! tā nav īstenība.
tā gaišā sajūta ir tik tuvu. tik tuvu.

un vispār es gribētu nepamosties. šis būs man tāds sitiens. izšķīst sapņi, piesmieti ideāli, nenosargāti. kā lai tālāk vispār kaut kam tic? Un neticēt es arī nevaru. es nespēju būt nedzīva. bet lai dzīvotu, ir jātic un jācer.

aizpmapušas acis un sāpoša galva
it kā vakar dzērusi būtu nedaudz pār mēru

vakarbija tik daudz asaru. tā sāpējis un ruadājusi nebiju ilgi. pāris gadus. un tās visas sajūtas ar.