Skaistvietas Latvijā (ak, kā gribētos pieskarties un būt tur līdzās)
( Leduskritumi )

Interesants saits. Un šis raksts arī mudina vēlmi līst un pētīt. Raksts ir par Latvijā garākajām alām, kuras tiek slēptas, jo "Patiesībā alām ir cits vārds, pēc to vietas nosaukuma, bet tās tiek kodētas ar “X”tāpēc, lai unikālā pazemes pasaule netiktu sapostīta un piedrazāta." Žēl jau, protams, bet prātīgi darīts.
Pilnīgi sajūtu dzestro, mitro, nedaudz trūdas smaržu. Tikai - ne tagad, varbūt kādreiz. Vispār daudz ir šādu lietu, ko ļoti gribētos, bet nesanāk. šai dzīvē man laikam citas lietas jādara. ha. Būs jāievieš blociņš, lai neaizmirstas un nākotnē neapzūd vēlmes.

Laurai pilna mute zobiem. skaitīju, sajuka. bte laikam ir.. eee.. 15 16? visa augša pilna un apaksā trūkst divu viena iepretim acu zobiem. vēl laikam vajag aizmugurējos dzerokļus. Bet arī tagad izskatās, ka visa mute pilna mazu baltu, pērlīšu :)
Atbraucām no Rīgas un Laura vair snerāpo - tikai staigā. Šonedēļ to izjūtu, ka'lielu atvieglojumu. Ar staigāšanau arī citi skili būs nākuši klāt, jo šobrīd varu mājaš izdarīt visu, pat pa dienu pa brītiņam pastrādāt un vēl atleik laika pa gultu ar bērnu padauzīties, vienu aci iemetot TV kastē. Jūtos kā pie baltajiem cilvēkiem. pēc gada un gandrīz 3 mēnešiem. Forši.
kamēr bijām Rīgā zāle pagalmā saaugusi TĀADA, ka divreiz bija jāpļauj. Mašīna pat neņēma tos džungļus uzreiz. Šodien pļa'vu pa otram lāgam un brīdī, kad nopļāvu pēdējo kušķi, sāka līt.
Vēl šdoien bija romatika ar bērnu - abas zem dārza vienīgās plūmes - es bļodā lasīju plūmes, Laura sēdēja pie tās un ķeksēja plūmes laukā, ēda pilnām mutēm. visa mute, rokas, viagi - vis splūmju mīsktumā. Uj, ņamm, ņamm tas bija :D kad bļoda piln aun gribu to nest istabā (kompoti, kompoti) nemaz neļava - ko tu domājies, atņems bērnam garšīgo! :D
Vispār, krieviski sakot, zajebis - ar Lauru virtuvē pat kompotus satisīju un aizvalcēju.